8. Vinayavaggo

1. Paṭhamavinayadharasuttaṃ

75.[pari. 327] ‘‘Sattahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi? Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotī’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Dutiyavinayadharasuttaṃ

76.[pari. 327] ‘‘Sattahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi? Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotī’’ti. Dutiyaṃ.

3. Tatiyavinayadharasuttaṃ

77. ‘‘Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi? Āpattiṃ jānāti , anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotī’’ti. Tatiyaṃ.

4. Catutthavinayadharasuttaṃ

78.[pari. 327] ‘‘Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi? Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena yathākammūpage satte pajānāti. Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotī’’ti. Catutthaṃ.

5. Paṭhamavinayadharasobhanasuttaṃ

79. ‘‘Sattahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato [samannāgato bhikkhu (sī. syā. ka.) anantarasuttadveye pana idaṃ pāṭhanānattaṃ natthi. pari. 327] vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi? Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato vinayadharo sobhatī’’ti. Pañcamaṃ.

6. Dutiyavinayadharasobhanasuttaṃ

80. ‘‘Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi? Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, catunnaṃ jhānānaṃ…pe… akasiralābhī, āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato vinayadharo sobhatī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Tatiyavinayadharasobhanasuttaṃ



8. 律品
1. 第一持律者经
"诸比丘，具足七法的比丘成为持律者。是哪七法？了知犯戒，了知无犯，了知轻罪，了知重罪，持戒而住，守护波罗提木叉律仪，具足威仪行处，于微细罪中见怖畏而受学学处，能随意无困难无障碍获得四种增上心现法乐住的禅那，以智慧证知、现见、成就、具足而住于诸漏尽无漏心解脱、慧解脱。诸比丘，具足这七法的比丘成为持律者。"第一
2. 第二持律者经
"诸比丘，具足七法的比丘成为持律者。是哪七法？了知犯戒，了知无犯，了知轻罪，了知重罪，他的两部波罗提木叉详细善来、善分别、善流布、善决定，于经与文句，能随意无困难无障碍获得四种增上心现法乐住的禅那，以智慧证知、现见、成就、具足而住于诸漏尽无漏心解脱、慧解脱。诸比丘，具足这七法的比丘成为持律者。"第二
3. 第三持律者经
"诸比丘，具足七法的比丘成为持律者。是哪七法？了知犯戒，了知无犯，了知轻罪，了知重罪，住于律中而不动摇，能随意无困难无障碍获得四种增上心现法乐住的禅那，以智慧证知、现见、成就、具足而住于诸漏尽无漏心解脱、慧解脱。诸比丘，具足这七法的比丘成为持律者。"第三
4. 第四持律者经
"诸比丘，具足七法的比丘成为持律者。是哪七法？了知犯戒，了知无犯，了知轻罪，了知重罪，能忆念种种宿住，即：一生、二生......如是具相、具说地忆念种种宿住。以清净超人的天眼，见众生随业而往。以智慧证知、现见、成就、具足而住于诸漏尽无漏心解脱、慧解脱。诸比丘，具足这七法的比丘成为持律者。"第四
5. 第一持律者庄严经
"诸比丘，具足七法的持律者庄严。是哪七法？了知犯戒，了知无犯，了知轻罪，了知重罪，持戒......于学处受学，能随意无困难无障碍获得四种增上心禅那，以......证知、成就、具足而住于诸漏尽。诸比丘，具足这七法的持律者庄严。"第五
6. 第二持律者庄严经
"诸比丘，具足七法的持律者庄严。是哪七法？了知犯戒，了知无犯，了知轻罪，了知重罪，他的两部波罗提木叉详细善来、善分别、善流布、善决定，于经与文句，能......获得四种禅那，以......证知而住于诸漏尽。诸比丘，具足这七法的持律者庄严。"第六
7. 第三持律者庄严经
[此处原文似乎未完整提供]

81. ‘‘Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi? Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti , garukaṃ āpattiṃ jānāti, vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro, catunnaṃ jhānānaṃ…pe… akasiralābhī, āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato vinayadharo sobhatī’’ti. Sattamaṃ.

8. Catutthavinayadharasobhanasuttaṃ

82. ‘‘Sattahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato [samannāgato bhikkhu (ka.)] vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi? Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena…pe… āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato vinayadharo sobhatī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Satthusāsanasuttaṃ

83. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti. ‘‘Ye kho tvaṃ, upāli, dhamme jāneyyāsi – ‘ime dhammā na ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī’ti ; ekaṃsena, upāli, dhāreyyāsi – ‘neso dhammo neso vinayo netaṃ satthusāsana’nti. Ye ca kho tvaṃ, upāli, dhamme jāneyyāsi – ‘ime dhammā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī’ti; ekaṃsena, upāli, dhāreyyāsi – ‘eso dhammo eso vinayo etaṃ satthusāsana’’’nti. Navamaṃ.

10. Adhikaraṇasamathasuttaṃ

84. ‘‘Sattime , bhikkhave, adhikaraṇasamathā dhammā uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya. Katame satta? Sammukhāvinayo dātabbo , sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo [paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyassikā, tassapāpiyyassikā, tiṇavatthārako (syā.) dī. ni. 3.332 saṅgītisuttena ca pāci. 655 vinayena ca saṃsandetabbaṃ], paṭiññātakaraṇaṃ dātabbaṃ, yebhuyyasikā dātabbā, tassapāpiyasikā dātabbā, tiṇavatthārako dātabbo [paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyassikā, tassapāpiyyassikā, tiṇavatthārako (syā.) dī. ni. 

"诸比丘，具足七法的持律者庄严。是哪七法？了知犯戒，了知无犯，了知轻罪，了知重罪，住于律中而不动摇，能......获得四种禅那，以......证知而住于诸漏尽。诸比丘，具足这七法的持律者庄严。"第七
8. 第四持律者庄严经
"诸比丘，具足七法的持律者庄严。是哪七法？了知犯戒，了知无犯，了知轻罪，了知重罪，能忆念种种宿住，即：一生、二生......如是具相、具说地忆念种种宿住，以清净超人的天眼......以......证知而住于诸漏尽。诸比丘，具足这七法的持律者庄严。"第八
9. 师教经
这时，具寿优波离来到世尊处，来已，礼敬世尊，坐于一旁。坐于一旁的具寿优波离对世尊如是说：
"善哉，世尊！请为我略说法，我闻世尊之法已，可独处远离，不放逸，精进，专注而住。"
"优波离啊，凡是你了知'这些法不能导向完全厌离、离欲、灭尽、寂静、证知、正觉、涅槃'的法，你应当确定'这不是法，这不是律，这不是师教'。优波离啊，凡是你了知'这些法能导向完全厌离、离欲、灭尽、寂静、证知、正觉、涅槃'的法，你应当确定'这是法，这是律，这是师教'。"第九
10. 止诤经
"诸比丘，这七种止诤法是为了平息、止息所生起的诤事。是哪七种？应给予现前调伏，应给予忆念调伏，应给予不痴调伏，应给予自认调伏，应给予多数决调伏，应给予恶作调伏，应给予草覆调伏。"
[注：这是佛教僧团中处理纠纷的七种方法]

3.332 saṅgītisuttena ca pāci. 655 vinayena ca saṃsandetabbaṃ]. Ime kho, bhikkhave, satta adhikaraṇasamathā dhammā uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāyā’’ti. Dasamaṃ.

Vinayavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Caturo vinayadharā, caturo ceva sobhanā;

Sāsanaṃ adhikaraṇa-samathenaṭṭhame dasāti.

"诸比丘，这七种止诤法是为了平息、止息所生起的诤事。"第十
律品第八终
其摄颂：
四个持律者，四个及庄严；
师教与止诤，第八品之十。


